2015/aprīlis - zobi

2012

15. aprīlis

1) treniņš
pa daļām ņēmām cauri shēmu. puslīdz arī visu izņēmām. vispār gāja labi. tikai kad sākās lēkšu daļa, Radis atkal tipiski uzcepās. uz brīdi kā suga pazuda soļi. varējām vai nu stāvēt, vai nervozi rikšot vai lēkšot. lēkšu voltā atkal ļoti apņēmīgi centās pārstiept pāri šķērslītim, vienreiz paķēra mani tik ļoti uz izbrīnu, ka gandrīz pat izdevās  un es zinu, ka tas nav labi, ka viņš tā dara, bet man katrreiz sanāk šausmīgi smiekli par šito centīgo iniciatīvu
karoč jāstrādā pie precizitātes, ritma un jātaisa daudz, daudz, daudz gaitu pāreju. un jāiedzen sev, ka soļi vienmēr nenozīmē atdot zirgam pavadu, galvu un atpūsties.

divi videjo
sanāca negaidīti laba atpakaļgaita. īpaši otrajā mēģinājumā. es vispār neticēju, ka tik vienkārši un jauki to tā varam
http://www.youtube.com/watch?v=lvN9HbTL ... AAAAAAABAA
otrā bišķi lēkši un minišķērslītis rikšos
http://www.youtube.com/watch?v=ROxqPLS8 ... ature=plcp

2) zeme
mazliet padarbojāmies no zemes arī. nu ļoti mazliet. turpinājām kāpšanas uz riepas epopeju. galvenā problēma ir tāda, ka zirgs nezkāpēc raustās likt kāju vidū uz tām smiltīm un mēģina likt abas kājas uz riepas līdz ar to viņam nav ne ērti, ne stabili. nezinu kā lai iestāsta, ka arī atbalstīties pret tām smiltīm ir droši. 

3) gani
un beigās centrālais dienas notikums - pirmā zirgu palaišana ganu pļavās. cik nu varēju, tik dokumentēju, gaisma gan bija sūdīga, tāpēc bildes nav baigi labās. toties ir neliels video ar to galveno tesienu
http://www.youtube.com/watch?v=u0i0Ibog ... AAAAAAACAA

17. aprīlis

šī diena ieies vēsturē, kā diena, kurā pirmo reizi nokritu no Rada un septīto savā mūžā vispār (atcerieties, teicienu seven falls make a rider, ja ). 6dien, tātad būs kūka (varbūt pat divas, bet par to lasiet citā dienasgrāmatā ). bet visu pēc kārtas.

aizbraucu uz stalli sev pavisam neraksturīgā laikā un dienā - 2dienas vakarā ap 17iem. kad piebraucu Radis un Roi baigi krekšķēja, tāpēc, kad pēc neilga brīža ieradās arī Irbe un R., izdomājām šiem paventilēt plaušas, pievienojot Snikeru un ielaižot laukumā paālēties. nekāda baigā ālēšanās nebija, bet nu čaļi tā ļoti labprātīgi paskrēja un pēc tam tikpat labprātīgi paši atsoļojās.

plānā pamācīties shēmu. Radis kaukā ļoti cepās un uzvilkās par šito. viens gan - viņš ir ielāgojis ka man patīk ka viņš iet dziļi stūros un laukuma tālākajā galā to ļoti rātni dara praktiski bez prasīšanas. māju galā gan pavisam otrādi
nuvo, tātad pamuļļājām to shēmu mazliet. joka pēc pamēģinājām pārlekt riepu kaudzei, vienu reizi sanāca, pirms tam Radis likās nesaprotam, ka tas tiešām ir jālec. nē, nu lekt jau leca, bet tā šauboties un pa maliņu.
pēc tam gājām ar R. un Volframu kopā atsoļoties - R. solījās parādīt savu jauno atsoļošanās taciņu. ceļu gan sākām ar lēkšiem. sankcionētiem. tad mūs panāca Irbe ar Snikeru un mēs rātni atsoļojāmies, tērzēdami par krišanām no zirgiem. es teicu, ka man bail kas notiks kad beidzot nokritīšu no Rada, jo manliekas, ka pārāk ilgs laiks pagājis bez krišanas un kas tas vispār ir - nekad neesmu pati no sava zirga nokritusi. nepagāja ne piecas minūtes, kā Volframs izdomāja no kaukā nekā nobīties un paraut uz priekšu. Radis pakaļ un es zemē pat ne panesās, vnk ar tādu milzu rāvienu palecās uz priekšu un mazliet sānis. ļoti ne-Radīgi, jo pie Radīgās baidīšanās esmu pieradusi tā, ka tam vispār uzmanību nepievēršu.
karoč Kosmoss uzklausīja manas pārdomas un uzreiz atbildēja - gribi nokrist? nu bet lūdzu galvenais ka nekādas vainas, neko nesasitu, nesastiepu, neizgriezu. zirgs pats sabijās un samulsa un tā lēnītēm un vainīgi lavījās prom. nu no sākuma apstājās, bet kad piecēlos un gāju pakaļ, tad mazliem solīšiem gāja uz priekšu - nez, varbūt gaidīja ka sitīšu
aizjājām mājās, noseglojāmies un vedām zirgus vārtīties. vārtījās gan tikai Snikers. un kā gadījās, kā ne mēs visas trīs atradāmies uz neapseglotiem, neapiemauktotiem zirgiem un tizlojāmies pa laukumu. sākumā šķita, ka zirgs nevadās vispār. nav ne bremžu, ne īsti pagriezienu. varam uzturēt gaitu tikai. bet tiklīdz es noticēju, ka pagriezieni ir, viņi arī parādījās. labs man zirdziņš. un godīgs.
te lūk var apskatīties kā tas apmēram izskatījās
http://www.youtube.com/watch?v=BanFZEYu ... e=youtu.be

vēl jāatzīmē fakts, ka Radim beidzot iepatikās kāpt ar abām kājām uz riepas. sākumā bez manis uz muguras - kāpa uz tās riepas, kas laukuma stūrī, uzkāpa un vēl lepni vēzēja priekškāju un nemaz negribēja kāpt nost, bet kad nokāpa, tad kāpa atpakaļ. un beigās uz meža riepas arī ar mani mugurā.