2012
10. jūnijstreniņš jauks un tāds liderīgs. vai nu pļāpāju ar Gitu vai lecām maršrutiņus.
sākumā pasūdzējos par elkoņiem, kas lecienos izbīdās, tad dabūju vingrinājumu ar steka turēšanu īkšķos kopā ar pavadām un ik pa laikam celšanos puspiesēdē.
vēl bija jātrenējās just ar kuru kāju zirgs lēkšo, kā vispār sākas kustība lēkšos utt. vienbrīd lika skatīties uz pleciem, kura kāja un kā kustas. nezikāpēc tas radīja baigo nelīdzsvarotības sajūtu.
lecot beidzot arī man tika vingrinājums ar skatīšanos sānis, nevis uz šķērsli. vispār baigi labais. jo Gita konstatēja, ka es mēdzu pirms šķēršļa mazliet pamirt - nu sastingt un kaut ko baigi gadīt, bet vajag atbrīvoties un kustēties kopā ar zirgu, nevis kauko gaidīt. un kad neskatās uz šķērsli, tad ir daudz vieglāk negaidīt, turklāt daudz labāk var sajust zirgu un to, kā viņš kustas un, kad gatavojas lekt.
Gita bišķi smējās par manām trajektorijām, es nesoties un nošķeļot stūrus it kā uz dzīvību vai nāvi piedalītos pārlekšanā
ā jā - uz lekšanu Gita lika pataisīt īsākus kāpšļus. sākumā par vienu caurumu, pēc tam par vēlvienu.
uz leciena brīdi jau, protams, ērtāk, bet pārējā laikā šausmīgi neērti. sajūta, ka ceļgali ausīs lien. tomēr baigi jau pierasts stiept to kāju garu lejā. atceros, kad sāku ņemt treniņus pie Gitas bija tieši otrādi. viņa man nolaida par 2-3 caurumiem garākus kāpšļus un es vispār nevarēju pajāt.
nujā, viss forši, tikai mazliet nogurdinoši tas, ka tik ātri un precīzi kaukas jādomā un šīs domas vēl saprotamā veidā jādara zināmas zirgam.
zirgs turpina būt fantastisks un jauks. drīz jau būšu pieradusi pie tā. joprojām necepas un mani nekur nerausta. protams, ir azartisks un straujš un uz vienu pusi lēkšos turpina gāzties, bet ar visu to liekas tāds kā atslābis.
pēc treniņa aizjāju parādīt Gitai kur var peldēties, noskaloju zirgu zem šļūkas un ļoooti lēnām gājām uz ganiem. zirgs plūkāja ceļmalas zāli, es skatījos priecājos, par to, ka man tā laimējies dabūt sev foršāko zirgu pasaulē. bijām jau aizganījušies gandrīz līdz ganu vārtiem, ta pavadījām krietnu laiku tusējot ganos, bara vidū un pļāpājot.
zirgs turpina būt fantastisks un jauks. drīz jau būšu pieradusi pie tā. joprojām necepas un mani nekur nerausta. protams, ir azartisks un straujš un uz vienu pusi lēkšos turpina gāzties, bet ar visu to liekas tāds kā atslābis.
pēc treniņa aizjāju parādīt Gitai kur var peldēties, noskaloju zirgu zem šļūkas un ļoooti lēnām gājām uz ganiem. zirgs plūkāja ceļmalas zāli, es skatījos priecājos, par to, ka man tā laimējies dabūt sev foršāko zirgu pasaulē. bijām jau aizganījušies gandrīz līdz ganu vārtiem, ta pavadījām krietnu laiku tusējot ganos, bara vidū un pļāpājot.
Komentāri
Ierakstīt komentāru