2012
1. februārissaņēmos, sakūņojos un aizbraucu apraudzīt Radi.
tērzējam, tērzējam un zirgs sāk ta ka uz vārtīšanos taisīties. bet nu tā jocīgi. sākumā domāju, ka pamats neapmierina - apguļas, bet neveļas, tikai trinās ar vēderu pa zemi. iesaucu laukumā, kur tipa patīkamāks. tas pats. sapratu ka zirdziņam gremošanas traucējumi.
dzenāju kordā. man gan diezko labi nevedās, jo jāatzīst ka kordot īsti nemaz nemāku. tad no kordojām visas pēc kārtas - es, D., Līga. zirdziņš par kaut ko tik neierastu izbrīnījies, mazliet sapīcis un nepārtraukti pārbauda cik-es-varu-atļauties-nedarīt robežas. aste gaisā, bet kaka ārā nenāk. kad bija jau diezgan saskrējies izgāju līkumu pa mežu pasoļot. joprojām kakas nav. dzenājām pa otram lāgam. un kad gāju otrreiz atsoļot, ta beidzot laimīgs nolika čupu - gandrīz tīru sienu. laikam bija baigi sarijies un nebija papūlējies aiziet padzerties.
pēc tam drošības labad vēl ievācām informāciju par kolikām, kas jāpieraksta, lai neaizmirstas:
zirgam normāla sirdsdarbība 30 sitieni minūtē, par nopietnām briesmām koliku gadījumā liecina 80 un vairāk sitieni minūtē. ilgi ar Līgu meklējām kur tam lopiņam vispār sirds ir, skaitījām, izskaitījām 40 sitienus. bet kamēr skaitījām šams nolika vēl vienu čupu un aizvilkās ēst sienu.
izrādās gan, ka mēs ļoti tizli to sirdsdarbību esam mērījušas. taustījām kaklu, neko nesataustījām, tad kauko tipa uztaustījām pavēderē, nu apmēram tur, kur iet vēderjostas. bet tikko internetā atradu, ka tas jādara pavisam savādāk un vismaz izskatās, ka krietni vienkāršāk
p.s. Līga teicās pēdējo nedēļu klepu nedzirdējusi. šodien abās reizēs, kad atsoļoju pa mežu, bišķi paklepojās.
4. februāris
11. februāris
bet iegāju draugos un ieraudzīju vienai Ieviņas draudzenei galerijā ka Upene kritusi. aizvakar.
"Sanāca tā, ka trešdien viņai sākās baigās kolikas vismaz no sākuma mums tā likās, viņa nespēja pat piecelties, pati stallī nebiju, bet Kitija teica, ka nespēja nostāvēt, ka atkal likās guļus ):Atbrauca arī vetārsts un iepotēja viņai kautko pret sāpēm, bet laikam tas palīdzēja izturēt tikai nakti, jo no rīta viņai bijuši pēdējie eplas vilcieni.
Nēkādas ekspertīzes gan netaisijām, bet Sanita izteicās, ka varbūt viņai tomēr kāds orgāns ateicās strādāt, bet to jau tagad vairs neuzzinās.
Praktiski nekas neliecināja par to, ka tas notiks, jo kustējās pa laukumu ar visiem kā parasti, treniņos vispār kādu laiku nebija ņemta, bet laikam viņu kāds tur augšā ļoti gribēja.."





Komentāri
Ierakstīt komentāru