2011
10:00 no rīta treniņš. sākums baigi baigi labs. sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka nenormāli daudz nesanākšanu vadībā atkrīt pašas no sevis, ja sēž ar taisnu muguru un negāžas uz priekšu.
vidū uzkārāmies uz labā pagrieziena. Radiks uzķēra manu tizlumu un vsjo - pagriezties pa labi māju pusē vairs nekādi. beigās jau nevarēju vispār saprast kur man rokas, kur man kājas, kāros iekšējā pavadā un Radiks tik vazājas.
bet runājot par klibošanu - Gita paņēma mani kordā uz lēkšošanu un atklāja, ka viš klibo ar kreiso pakaļkāju. soļos, rikšos nekas nebij. tikai lēkšos. ne tā baigi, bet just varēja. tad nu neko - nācās mest mieru. iztaustījām kāju, it kā nekas, nagā ar nekas nebij iesprūdis. nez, moš sagrieza kaukā ne tā. vispār jau no sākuma nebija tik aktīvs kā parasti. čunčināja diezgan lēnus soļus un rikšus, bet domājām ka tas no karstuma un man ar nebij nekas pretī pret tādu lēnumu. varbū, ka nebij no karstuma, bet no kājas.
gājām uz dušu, Radis beidzot mani atzinis par labu dušotāju, vairs neatkāpās un dibenu prom negrieza. pats līda klāt, žļarkstinājās ar purnu pa ūdens strūklu un apmierināti ņurdēja. vārtīties gan pēc tam negribēja. cik nu skatījos, soļos joprojām to klibumu neredzēju.
vedot zirgu ārā no aploka atklājas, ka šim uzmetusies čaukstošo maisiņu fobija. vispār dīvaini, jo manliekas, ka visi normāli zirgi par čaukstošiem maisiņiem ir pilnīgā sajūsmā, jo tādos tak parasti iekšā ir kārumi. bet vispār Radis jau iepriekšējā dienā salecās no maisiņa, kas Katjai riteņa bagāžniekā stāvēja. šoreiz vainīgs ir maisiņš, kurā stāv jaunā kukaiņu maska. ja Radis šitā, ta es pasitu zirgēdāju maisiņu padusē un ejam laukumā paspēlēt draudzīgo spēli. sākumā Radis uzvedas neticami paniski, mēģina skraidīt uz riņķi, atkāpjas, krāc un šņāc. es neko, tik stāvu un čabinu savu maisiņu. viss, protams, beidzas ar to, ka maisiņš apložņā visu Radi no galvas līdz kājām, bet Radis stāv mierīgi ar mazliet nīgru un vīlušos sejas izteiksmi. nu, ka izrādījies, ka maisiņš tomēr nav tas ļaunais zirgēdājs un, ka visa baidīšanās bijusi velta un, ka viš bišķi tādā kā muļķa lomā palicies.
16. jūnijā - zobu diena, kurā darba dēļ nepiedalos. saklausos tik visādus šausmu stāstus, par to, kas Radim mutē darās. ceru arī kādu bildi ieraudzīt kādreiz.
bet ir arī, kas krietni patīkamāks par šausmu stāstiem - stāsti, par to, kāds zirgs pēc zobu griešanas priecīgs esot palicies. skrienot pa lauku ar paceltu asti kā arābu ērzelis. smaidot pa visu ģīmi un esot palicis tāds šeptīgs.
8. jūnijs
10:00 no rīta treniņš. sākums baigi baigi labs. sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka nenormāli daudz nesanākšanu vadībā atkrīt pašas no sevis, ja sēž ar taisnu muguru un negāžas uz priekšu.
vidū uzkārāmies uz labā pagrieziena. Radiks uzķēra manu tizlumu un vsjo - pagriezties pa labi māju pusē vairs nekādi. beigās jau nevarēju vispār saprast kur man rokas, kur man kājas, kāros iekšējā pavadā un Radiks tik vazājas.
bet runājot par klibošanu - Gita paņēma mani kordā uz lēkšošanu un atklāja, ka viš klibo ar kreiso pakaļkāju. soļos, rikšos nekas nebij. tikai lēkšos. ne tā baigi, bet just varēja. tad nu neko - nācās mest mieru. iztaustījām kāju, it kā nekas, nagā ar nekas nebij iesprūdis. nez, moš sagrieza kaukā ne tā. vispār jau no sākuma nebija tik aktīvs kā parasti. čunčināja diezgan lēnus soļus un rikšus, bet domājām ka tas no karstuma un man ar nebij nekas pretī pret tādu lēnumu. varbū, ka nebij no karstuma, bet no kājas.
gājām uz dušu, Radis beidzot mani atzinis par labu dušotāju, vairs neatkāpās un dibenu prom negrieza. pats līda klāt, žļarkstinājās ar purnu pa ūdens strūklu un apmierināti ņurdēja. vārtīties gan pēc tam negribēja. cik nu skatījos, soļos joprojām to klibumu neredzēju.
15. jūnijs
bet ir arī, kas krietni patīkamāks par šausmu stāstiem - stāsti, par to, kāds zirgs pēc zobu griešanas priecīgs esot palicies. skrienot pa lauku ar paceltu asti kā arābu ērzelis. smaidot pa visu ģīmi un esot palicis tāds šeptīgs.
Komentāri
Ierakstīt komentāru