2015/aprīlis - zobi

2011

6. novembris

zirgs dabū antitārpu pastu un bērzu darvu uz nagu stariem. lietus apdeguma kreveles diezgan izteiktas, īpaši seglu vietā un bišķi uz dibena. pagaidām sausas un zirgs pret aiztikšanu un jāšanu neiebilst. neesmu neko smērējusi virsū.
Radis pirmo reizi demonstratīvi aizgāja un manā acu priekšā pats padzērās no dzirdnes. līdz šim pats dzēra tikai pa kluso, bet, ja biju klāt, tad uzstājīgi un nepārprotami pieprasīja, lai viņa vietā spiež nipeli.

10. novembris

braucu uz stalli. domāju - būšu šodien cītīga un centīga. pakratīšos pa laukumu. patrenēšu uzsēdi, parikšošu bez kāpšļiem utt. aizbraucu - tur Līga sajūsmināti jādelē ar Fantu pa laukumu. kad mēs esam saseglojušies un pāris riņķus apsoļojuši, Līga saka ka izskries uz 5min cauri mežam, vai negribam nākt līdzi. nu gribam. parikšojam. ta jau palēkšojam. nu tādā diezgan normālā ātrumā. aizlēkšojam līdz Ziediem. tad izsoļojam pa Līgas taku līdz mājām. Līga saka, ka vajagot uzspēlēt kovbojos, aizjāt līdz Mežsētām un atdzīt mājās 3 bēgļus. es gan nekad vēl kovbojos neesmu spēlējusi, bet piekrītu ar.
atrodam trijotni tai pļaviņā, kur tairez fotosesija notika. aplencam, bļaujam, vicinamies ar stekiem un dzenam. sākas nenormāla joņošana, jūtu Radim ieslēdzas TAS paātrinājums (kopš tā dzimšanasdienas jājiena, šitāds nebija justs). nesamies, nesamies. viss normāli, tikai Radis nesās Fairai tieši astē un man bail, ka Faira neizsper šim vēl kādu zobu, tāpēc mēģinu šo bišķi ta ka grozīt, bet pārsvarā bez vērā ņemamiem rezultātiem. Faira nezkāpēc aiznesas nevis pa ceļu taisni uz mājām, bet ieteš tai VIP pļaviņā un nesas mājai gar otru galu. iznesamies cauri kaukādiem zariem (labi, ka bij ķivere uzmaukta, citādi drošvien aiz matiem būtu nocelta nost) un nu jau pa piebraucamo ceļu turpinam auļot mājās. pēdējā pagriezienā pazaudēju kāpsli, it kā jau nekas traks. turos tādā tizlā pus-puspiesēdē. tad visi pārējie pagriežas uz slitu un apstājas, bet mēs ar Radi nezinkāpēc milzīgā ātrumā tešamies virsū A. baltajam bembim. tieši pret mašīnas vidu. skatos kā tas bembis strauji tuvojas un skumji domāju par to kā mēs to bembi nonesīsim, abi nositīsimies, bet A. netiks mājās. pēdējā brīdī Radis aizteš garām uz ceļa pusi, es pagriezienā pazaudēju otru kāpsli un, mazliet mazāk skumji kā iepriekš, domāju, par to, ka vismaz mašīna un zirgs būs veseli, tikai es nositīšos bet nekā, zirgs pēkšņi atmodās, palika pilnīgi normāls un apstājās (bet es tiešām brīnos, kā es nevienā no tiem pagriezieniem nenožļorbājos zemē).
gājām laukumā ar domu atsoļoties, bet es jūtu, ka man apakšā ir nenormāls enerģijas kamols, kas nav pat īsti iesvīdis. tad Līga sāka mūs kūdīt uz lekšanu. man no sākuma bij bail, jo likās, ka zirgs uzcepies un ka viņā vārās visas viņa slaveno un dižciltīgo senču asinis, bet pamēģinājām un bij baigi forši. zirgs nenormālā sajūsmā, uz šķērsli bišķi nesās, bet pēc leciena ļoti labi vadījās un bremzējās un klausījās, ko es viņam saku. pārlecām kādas reizes piecas laikam. vienā zirgs leca tik centīgi, ka Līga teica, ka tur metrs būtu pagājis apakšā un mērīja ka no atspēriena vietas līdz piezemējumam esot vismaz 5metri. man beigās jau kājas likās kā no želejas taisītas, bet zirgs joprojām nebija normāli iesvīdis. kopš šitas vēsais laiks iestājies, viņi ir palikuši par koncentrētas enerģijas bumbām, no kuras man pat ta ka nedaudz bail. tad ilgi atsoļojāmies - atkal kovboju stilā, jo Līga mums iedeva Fantu, lai atsoļojas striķī līdzi.
beigās vēl dabūju īsu, bet vērtīgu konsultāciju no A. spēļu jautājumos. baigi interesanti katrā ziņā. sagremošu pati un sākšu gremot kopā ar Radi.

+ kad tikko atbraucu un gāju ar Radi sveicināties, šis panāca pretī, paņēma maizīti un tad nadzīgi devās pie dzirdnes rādīt kā viņš prot dzert. atceras drošvien kā es šo pagājšreiz slavēju, ta nu gribēja atkal;
+ nedzirdēju klepojam nevienu reizi;
+ kovbojos spēlēt ir diezgan forši. galvenais lai nav balti bembji ceļā;
+ lekt arī forši;
+ mans zirgs ir ļoti ātrs zirgs