2015/aprīlis - zobi

2011

6. decembris
aicināju Radi uz kārtējo ķirbi un citiem labumiem. ķirbji patiešām ir dažādi - virsējo, kas man pašai ar likās labāks, noēda ka nošņakstēja, bet apakšējo atstāja. dienas gaitā vēl vairākas reizes atgriezās pie spaiņa, mēģinot tur izrakt kaut ko kas nav tas negaršīgais ķirbis.
nagi bij diezgan saauguši, bet laikam pateicoties cietajam pamatam, mazāk nekā varēja saaugt. stari iet krietni par daudz uz priekšu, saņēmu uzdevumu viņus regulāri paņemt nost, man, protams, bail, bet saņemšos un mēģināšu.
tā kā zirgam no stāvēšanas uz cietā pamata kājas bišķi piepampušas aizgājām pie rokas pastaigāties pa mežu. tur zirgs mani izbrīnīja ļoti pozitīvā ziņā. mēs diezko daudz neesam tā staigājuši pa mežu un divatā jājot apvidū zirgs vienmēr paprasa vai tiešām mums jāiet kaut kur vieniem projām no pārējiem, tāpēc biju sagatavojusies ka vajadzēs pierunāt un stīvēties. nekā, zirgs jauki un mierīgi nāca blakus pie pleca. pa ceļam ļoti pieklājīgi uzprasījās uzēst sūnas. es, protams, neiebildu. ta kādu laiku rušinājās pa tām sūnām, šķiroja kko, visu neēda, bet laikam meklēja ko ļoti specifisku.
izlīdām uz ceļa pie nolūzušās egles. pirms tam, kad vajadzēja I. demonstrēt rikšus pa ceļu, lai saprastu kāpēc Radis kko viebjas par vienu pakaļkāju, ta galīgi nekas nesanāca - zirgs kārās apaušos, man līdzi neskrēja un I. vajadzēja ar žagaru skriet no aizmugures. gāju un domāju - kāpēc tā. pa laukumu tak esam krustām šķērsām blakus izrikšojušies, tad gan man vienmēr ir bijis burkānkoks rokā. nuvo, tātad izgriezāmies uz ceļa un domāju, ka jāpamēģina tomēr tie rikši blakus. un sanāca. sākumā domāju moš tas tāpēc, ka uz māju pusi pagriezāmies, tāpēc mēģināju stāties, uzsākt no jauna, mainīt ātrumus - zirgs bija pati uzmanība, visu darīja reizē. mierīgs un ļoti uzmanīgs un pavisam ar mani. nenormālforša sajūta tāda. visa tā pastaiga tāda ļoti forša bija.

vispār pēc Agneses ir kaut kas mainījies. zirgs liekas tāds gaišāks palicis.
un vakar kamēr krāmējos uz prombraukšanu vislaik uz mani lūrēja. kad kāpu mašīnā stāvēja pie vārtiem un tā skatījās, ka gribējās šo ņemt līdzi uz mājām.

12. decembris

nolēmu, ka iesim beidzot kārtīgā apvidū. bij sajūta ka miljons gadu nav iets nekur tālāk par Ziediem. aizsoļojām līdz Ziediem, izrikšojām tiem cauri līdz pat priedītēm, kam tie zemie zari. izklepojās. aizsoļojām līdz auļu ceļa galam. auļu ceļš tāds jocīgs - tipa viss balts sniegā, lai gan apkārt nekāda sniega īsti nav. uzkāpām, pabradājām, secinājām, ka ir kusis un piesalis un bišķi slīd. tāpēc izdomājām pavazāties pa meža celiņiem, kas tur pa ceļam uz Šiškina taku - nu paralēli auļu ceļa paralēlajam ceļam. tur tāds diezgan garš un jauki lēkšojams gabals sanāk. sākumā virziens prom no mājām - zirgam tādi diezgan turbo lēkši, bij jāsāk laicīgi bremzēt, jo izskatījās, ka ceļa gals izcirtumā viņu nekādi neietekmē un, ka viņš ir apņēmības pilns doties uz priekšu. pagriezāmies atpakaļ virzienā, domāju, lai zirgs dara kā vēlas - ja grib lai lēkšo. gribēja, bet jau mierīgāk, lai gan virziens bija uz mājām. pēc tam atkal ilgi soļojām, līdz pat aplim. tad ļoti lēnos rikšos parikšinājāmies pa Mežsētu mežiņu un tad atkal ļoti ilgi un mierīgi soļojām uz mājām. atnācām, nosegloju, bet zirgs negribēja vēl iet aplokā. es tur kko krāmējos, ta sāku skatīties, ka zirgs stāv un smagi, smagi elš. nu tā it kā būtu stundām jāts un nojāts līdz galīgam kliņķim. ņēmu un vēl brīdi soļoju pie rokas, bet nu diezgan nelāgi tas viss likās.
ja vēl Renoo bij puņķi piefiksējusi, ja klepus joprojām nav pārgājis un, ja šitā nelabi elpo, jāsāk laikam pavisam nopietni apšaubīt Jura uzstādītā diagnoze. rīt saņemšos un piezvanīšu viņam
visādi citādi izjāde ļoti jauka. zirgs tā labprātīgāk dodas pa manu iecērēto maršrutu. vēl vasaras beigās, tiklīdz novērsu no viņa uzmanību (piemēram, lai izšņauktu degunu vai atbildētu uz telefona zvanu), tā Radis mēģināja griezties un iet atpakaļ māju virzienā. zviedza arī daudz. bet šodien nedz bļaustījās, nedz mēģināja lavīties uz mājām.

15. decembris

vēlreiz piezvanīju Jurim. teica, ka ēteriskās eļļas nevajadzētu gan lietot nekādā veidā, viņas ļoti agresīvi ēdot nost to homeopātiju (kaut kāds tur kampars, kas ir sastāvā, tur kko nezinko nelabu darot tai homeopātijai). ķērpi lai dodot līdz nelabumam, bet lai uzmanoties arī no tējām, kurām izteikti sastāvā ir ēteriskās eļļas. nu no sērijas, ka piparmētras nē utt.

laiks, kas jānogaida līdz rezultātam vai atkārtotai zvanīšanai gan viņam katrreiz atšķiras. sākumā, kad izrakstīja pēdējās zāles, teica, lai gaidu 3 nedēļas. iepriekšreiz, kad zvanīju, minēja 10 dienas. šoreiz laiks bija izstiepies jau uz 4 nedēļām.

nez, nevar saprast to klepu. šodien likās nu tā. bijām apvidū. pirmajos rikšos bija ļoti enerģisks un aktīvs, bet klepoja. lēkšos ar gāja priecīgs, bet neklepoja. pēc tam ritīgi izklepojās soļos. nekas daudz un ātrs tas nebija. pēc tam Līga ar draudzeni vēl gribēja kādu riņķi uz otru pusi (t.i ne Mežsētas un ne Ziedi) izmest, mēs sākām iet līdzi, bet kad viņas sāka rikšot Radis ta ka lika noprast ka viņam tomēr ir gana un viņš negrib vairāk. tāds kā saguris likās. griezām riņķī un divatā gājām mājās. soļoja gan aktīvi un priecīgi, aizveda vēl mani ekskursijā, kur nebijām iepriekš bijuši (pats izvēlējās tādu ceļu, lai gan tas nebija pa taisno uz mājām, es neiebildu, gribēju pastīties, kas tur ir).
tā kopumā ņemot diezko sanīcis un sapīcis viņš man neliekas.

joprojām neesmu sapratusi kaukādu īsti konkrētu klepus vienojošo elementu. šodien, piemēram, daudz klepoja. pagājšreiz ļoti maz. Līga tagad pēdējās dienas nebija dzirdējusi klepojot. reizēm klepo jāšanas laikā, pat, ja jāj tikai soļos, lēnām un mierīgi. citreiz var normāli izrikšoties un izlēkšoties bez neviena krekšķīša. reizēm vienkārši stāv un savā nodabā klepo. Līga teica, ka esot sācis vairāk reaģēt uz siena putekļiem - tiklīdz ieveļ svaigu rulli un kamēr putekļi nosēžas tikmēr klepo, pēc tam nomierinās.
nez, tikko iedomājos, ka moš klepum ir sakars ar gaisa mitrumu - šodien bija ļoti mitrs un beigās jau arī normāli lija - klepoja vairāk. pagājšreiz bija nosacīti sauss, nu vismaz krietni sausāks gaiss - klepoja mazāk.