6. oktobris
aizbraucu uz mazu brītiņu. sataisu zirgam ēdamo spaini - spraukumi + mārdadžu eļļa + āboli + kliņģerītes + ķirbju mizas + drošvien vēl kaut kas. un vēl paliels spainis ar pāraugušiem salātiem.
savācu zirdziņu no ganiem. neklepo. atvedu paēst. neklepo. ēd. spaini atstāja pusizēstu - spraukumi palika daļēji neapēsti. salātus aprija ļoti priecīgs. neklepo. ejam padzerties pie dzirdnes. dzeram, bet dzirdne kko čakarējas un pārstāj tecēt. neklepo. lēnām ejam atpakaļ uz ganiem. zirgs tāds mierīgs un jauks un izskatās, ka nekur baigi nesteidzas - velkas lēnām, snaikstās pa ceļmalas zālīti, baksta ar degunu. nu liekas, ka bišķi izbrīnījies, ka man no viņa vairāk neko nevajag un jau jāiet atpakaļ.
palaižu ganos un palieku kādu brīdi pavērot kā bars savā nodabā šeptējas. baigi interesanti. visi tā izretojušies un sadalījušies pa interešu grupiņām.
8. oktobris
kopš šodienas oficiāli esmu Radika saimniece. liekas, tik jocīgi, neierasti un neticami, ka mans lielais bērnības sapnis ir tā samērā vienkārši, nesāpīgi un skaisti piepildījies. pašai savs zīīīīīrdziņš.
Komentāri
Ierakstīt komentāru