2011
6. aprīlis
Iekšējā sajūta tāda, ka gribas kauko mierīgi pamuļļāties - tā, lai nerodas nekādas lielas iespējas, ka kaukas nesanāks, vai kaukādi kašķi utt. tāpēc, lai gan laukums ir nokusis un aicināt aicina sevi izmēģināt, piemērotāka liekas vienkārša pajādelēšana pa mežu. ejam kopā ar R. un V. noskaņa tāda kā Džārmuša filmas "Deadman" un Koenu "True Grit" krustojumā. mežs, viss pelēks, nemitīgi sijājošs lietus, biezi miglas vāli tinas ap kokiem, vietām vēl pamatīgs sniegs, pārsvarā dubļi, bet dažviet milzīgas lāmas, kur zirgiem ūdens pāri vēzīšiem. drūma vesterna sajūtu vēl pastiprināja tas, ka R. bij uzcirtusi baigo jāšanas lietusmēteli un tas, ka grāvmalā mētājās kaukāda vidēja izmēra zvēruļa apakšžoklis. pamats ļoti plašā spektrā - ij sauss un patīkams, ij dziļi dubļi, ij vēl dziļākas peļķes, ij slidens ledus un sačākstējis sniegs. rikšošanai vietas gana daudz, bet divās arī palēkšojam. Radiks diezgan priecīgs par šādām aktivitātēm, skrēja aktīvi un jestri, bet uzvedās godīgi un nebij arī tāds sacepies kā pagājšreiz. un, kad kāds iet pa priekšu arī peļķes viņu vispār nesatrauc. vienīgie ekscesi notikās ejot pa ceļu pāri grāvim - grāvis pārplūdis, zem ceļa esošā caurteka pilna ar ūdeni un kautkā strauji raujot iekšā gaisu ik pa laikam izdod jocīgu skaņu - kauko līdzīgu kā tad, kad podā ūdeni norauj. to gan sapratām tik pēc brīža. es jau vienu brīdi sāku domāt, ka krūmos patiešām guļ ievainots un ļoti nikns lācis. karoč V. sāk bolīties un dīžāties un kāpties atpakaļ. Radiks sākumā tik tādā nelielā nesaprašanā un sākumā šķiet ka mums izdosies pāriet grāvi, bet beigās grāvis atkal izdod to skaņu, V. salecas un Radiks arī normāli nomīž. situāciju atrisina R., kura nokāpj un paved V. pie rokas.
karoč sanāca tieši tāda pajādelēšanās kādu gribējās.
6. aprīlis
Iekšējā sajūta tāda, ka gribas kauko mierīgi pamuļļāties - tā, lai nerodas nekādas lielas iespējas, ka kaukas nesanāks, vai kaukādi kašķi utt. tāpēc, lai gan laukums ir nokusis un aicināt aicina sevi izmēģināt, piemērotāka liekas vienkārša pajādelēšana pa mežu. ejam kopā ar R. un V. noskaņa tāda kā Džārmuša filmas "Deadman" un Koenu "True Grit" krustojumā. mežs, viss pelēks, nemitīgi sijājošs lietus, biezi miglas vāli tinas ap kokiem, vietām vēl pamatīgs sniegs, pārsvarā dubļi, bet dažviet milzīgas lāmas, kur zirgiem ūdens pāri vēzīšiem. drūma vesterna sajūtu vēl pastiprināja tas, ka R. bij uzcirtusi baigo jāšanas lietusmēteli un tas, ka grāvmalā mētājās kaukāda vidēja izmēra zvēruļa apakšžoklis. pamats ļoti plašā spektrā - ij sauss un patīkams, ij dziļi dubļi, ij vēl dziļākas peļķes, ij slidens ledus un sačākstējis sniegs. rikšošanai vietas gana daudz, bet divās arī palēkšojam. Radiks diezgan priecīgs par šādām aktivitātēm, skrēja aktīvi un jestri, bet uzvedās godīgi un nebij arī tāds sacepies kā pagājšreiz. un, kad kāds iet pa priekšu arī peļķes viņu vispār nesatrauc. vienīgie ekscesi notikās ejot pa ceļu pāri grāvim - grāvis pārplūdis, zem ceļa esošā caurteka pilna ar ūdeni un kautkā strauji raujot iekšā gaisu ik pa laikam izdod jocīgu skaņu - kauko līdzīgu kā tad, kad podā ūdeni norauj. to gan sapratām tik pēc brīža. es jau vienu brīdi sāku domāt, ka krūmos patiešām guļ ievainots un ļoti nikns lācis. karoč V. sāk bolīties un dīžāties un kāpties atpakaļ. Radiks sākumā tik tādā nelielā nesaprašanā un sākumā šķiet ka mums izdosies pāriet grāvi, bet beigās grāvis atkal izdod to skaņu, V. salecas un Radiks arī normāli nomīž. situāciju atrisina R., kura nokāpj un paved V. pie rokas.
karoč sanāca tieši tāda pajādelēšanās kādu gribējās.
Komentāri
Ierakstīt komentāru