2015/aprīlis - zobi

2011

3. oktobris

diezgan debīla diena šodien. lai neteiktu vairāk.
atbrauca Juris. lika padzenāt zirgu kordā. nu tiešām dzenāt. zirgs apvainojās (kā neapvainosies, es tak tā līdz šim nebiju darījusi). pēc tam dzirdijām. neklepoja. (noklepojās vienreiz ganos - lēkšojot uz auzām un otrreiz kordā skrienot, bet to Juris nedzirdēja, jo runāja pa telefonu).
ieliekam nagu griežamajā vietā atsaitēs un Juris mēģina endoskopiju bez narkozes. līdz kaukādam brīdim iet labi un liekas pat ka sanāks, bet Radis sāk palikt histērisks, nomīca man kāju un sāk rauties ārā. tiek nolemts iekārtoties būdā - ar Jura asistenti pārkārtojam siena ķīpas, izveidojot aizmugurē sienu. narkoze. endoskopija. Jurim liekas, ka aparāts sabojājies - tikai sarkanu rāda. beigās izrādās, ka Radis raujoties ārā ar tās šļūkas galu sev iekšā ieskrāpējis un izraisījis nelielu asiņošanu. kamēr bāž tikmēr klepo.
slēdziens - kaukādi jocīgi, no skata svaigi sarētojumi trahejā. izskatoties vai nu pēc ķīmiska apdeguma vai varbūt biti vai lapseni norijis un sakosts. tas, komplektā ar to, ka viņam no dabas gara un nokarena uzbalsene varot radīt kairinājumu. izrakstīja homeopātiju 10 dienām. teorētiski jāt neaizliedza, tik teica, lai skatās - nu ja nāk traki tas klepus virsū un var redzēt, ka viņam grūti, ta nejāt.
zobi. atpletēju nevar ielikt - neturās. mocās ar kaukādu tur ķīli. bet notiek viss nenormālā ātrumā - ar elektrisko mašīnīti žvīkš-žvākš gatavs. teica, ka esot diezgan sūdīgi. rekomendēja kādu laiku pavīlēt vismaz reizi pusgadā, kamēr tur kaukas nezinkas normalizējas un ta varot retāk. teica, ka viņam varētu būt labāki. nu ka ir tāda iespēja, bet šobrīd nav. kad ieminējos, ka jūnijā ir bišķi vīlēts, bija izbrīnījies un teica, ka neizskatoties gan.

pēc tam asistēju Doras zobiem. cik gan smaga var būt tāda maza ķēvuļa galva. viņai gāja ilgāk, jo vīlēja asistente ar neelektrisko vīli.
tad abi narkozisti stāvēja piesieti pie slitas. es arī stāvēju. gandrīz kā piesieta un pieskatīju lai neēd. Radis gan ļoti ātri atžirga un sāka visādos veidos pieprasīt maizi un izklaides. kārpīja zemi un, ja pagāju maziet nost, bļāva. dīdījās. dricelējās.
sāka līt.
izdomājām ar Līgu, ka palaidīsim pļaviņā pie mājas - tur īsa zālīte - neaizrīsies. abi jau tādi pa lielam atžirguši, lai kādus stundiņu vēl turpat patusē. ieeju iekšā, dzeru tēju, sapņoju kā braukšu mājās, cepšu cepumus un gaidīšu vīru mājās no komandējuma. ik pa laikam lūru pa logu, kas notiek. Radis ganās, bet virzās arvien uz tālāko stūri. nu to, kas vienlaicīgi ir tuvākais stūris ganiem. bļaut īsti nebļauj. vienā brīdī skatos - mhm, nav jaunskunga.
laiciņš jau pagājis tā, ka paņemu Doriņu un eju uz ganiem skatīties.
protams! kundziņš nav vīžājis pāri vārtu lentai pārkāpt, pārlekt vai vismaz to nonest (to jau nebūtu liela bēda saviņķelēt), bet nonesis, kā man sākumā izskatās, divus stabus pa kreisi no vārtiem, tur ku tāds kā grāvis. smagi nopūšos, palaižu Doriņu un eju atpakaļ. atslēdzu elektrību un sagaidu kad Līga noliks Maiju gulēt un atstās remontstrādnieku uzraudzībā. savācam darbarīkus un ķerru ar 4 siena ķīpām un ejam mēģināt postažu saglābt. pēc rūpīgākas apskates atklājas, ka tas zirglops ir izgāzis veselus četrus stabus.
knapi esam sākušas kko remontierēt, kad zvana strādnieki -Maija ir augšā un bļauj. Līga atstāj mani intīmā tuvībā ar sapluinītu ganu un aiziet, tā arī neparādījusi, kā var stabu ieurbt un nostiprināt.
lietus līst, dubļi, odi, nātres un nulle saprašanas kā tādi postījumi jālikvidē. kaukā ar dievu uz pusēm iebakstīju zemē vienu stabu, pietamborēju tās lentas un viss. nu tur tā uz puņķiem viss palika turoties.
atlika vēl tikai aizstumt 4 ķīpas un izlikt pamatos un vēl divas turpat auzu barošanas vietā nolikt. stumju to tačku, gumijnieki dubļos slīd, paslīdu, nožvārbājos, tačka apgāžas un siens izbirst. sāku domāt krievu valodā. aizklumburēju ar tām ķīpām līdz pamatiem, izlieku un domāju, kaut visi tie zvēri ietu ratā. nu vēl atlicis tikai 2 ķīpas pārnest pāri grāvītim un izlikt. paņemu vienu. tai tik viens no kopā saturošajiem striķiem palicis. iežmiedzu padusē, lienu caur to grāvi, atkal paslīdu, ķīpa izkrīt un izjūk. es sāku ne tikai domāt, bet arī runāt krieviski. savācu sienu, pārnesu otru ķīpu un no dusmām jau uzpūtusies kā balons stumjos uz māju, domājot kas man vispār lika ar tiem lopiem sapīties.
iekāpu mašīnā un atpakaļ neskatoties braucu prom

p.s. Radžai tas skaustabumbuls ar ne par matu mazāks nav palicies.
te jau kāmīši ar nelīdzētu. moš jāpārmetas uz kaukādiem tur lidmašīnu modelīšiem vai pastmarkām.