2015/aprīlis - zobi

 2011

30. jūnijs

izskatās, ka dzimšanas dienā auļot pa smaržīgi ziedošu pļavu  kļūst jau par tradīciju. labprāt piekoptu tādu arī turpmāk.
pagājšgad tas notika ar sirmo Upeni pa Botānisko dārzu, šogad ar Radi pa Mežsētām.
nekur tālu gan netikām - dīžājāmies, dīžājāmies pa Mežsētu pļavu, līdz beigās zirgi iekrita ritīgā azartā, uzleca uz ceļa un dieba ko nagi nes māju virzienā.
pa vidam puspanopietnam mēģinājām piebremzēt, bet tam nebij nekādas jēgas. vienu mirkli apsvēru domu, ka moš jāsāk baidīties (jo man iekšā sēž tādas lielas bezmaz arhetipiskas bailes no atrašanās uz auļojoša zirga, kurš negrib stāties, jo bērnībā gadījās no tāda nojaukties un salauzt kāju), bet atmetu šo domu kā muļķīgu un priecīgi izbaudīju jājienu. jāatzīst, ka Radis, lai arī neapstādināms, tomēr palika jauks un vadāms. klausījās un bija ar mani.
pēc tam gan spriedām, ka uz pavisam pilnu jaudu viņi vēl neskrēja...
ā un vēl es izdomāju, ka zirgiem šitāda izskriešanās varētu būt kaukas līdzīgs kā cilvēkiem 5dienas vakarā aizet uz bāru izbujānīties. priecīgi abi bija ļoti.