2015/aprīlis - zobi

2011

30. decembris
aizbraucu, nolieku zirgam priekšā dārzeņu spaini, kuram pa virsu ķirbis. zirdziņš rāda ārkārtīgi saviebtu seju un kā tapīrs mēģina izrakties cauri ķirbju kārtai pie pārējā. es apžēlojos un atlasu riebīgo ķirbi nost citā spainī. bet kad ir izēsts pārējais, pēkšņi garšīgs paliek arī ķirbis un Radis apēd arī to.
sataisamies un ejam uz mežu. jāts nav kopš 23.12., turklāt tad jau arī sanāca tik soļos, tāpēc ir doma rāmi lēnām pačunčināt. ilgu laiku liekas, ka zem manis ir pilnīgi aizmidzis radījums. ejam lēnītēm, rikšojam kājas pa zemi velkot. izejam to garo meža ceļu, kas tur uz Sūnu pusi. iznākam uz ceļa - domāju paiesim vēl virzienā prom no mājām. tur 2 sievietes staidzina suni. suns saitē, neko īpašu nedara, neraujas un nerej. bet Radis pēkšņi pārvēršas par Voltēru. sāk dīžāties, dricelēties un raustīties. labi, griežu atpakaļ uz mājupusi, pats uzņem visnotaļ raitu lēksi un manā bremzēšanā klausās tikai daļēji. iegriežu atpakaļ tai garajā meža ceļā, pārvedu rikšos un tad jau atkal soļos. noejam visnotaļ mierīgi visu garo gabalu, bet ceļa beigās atkal sākas nesankcionēti lēkši. pie tā betona veidojuma iegriežu Voltēru pļaviņā un metam voltus uz visām pusēm. volti Voltēram palīdz - sākumā dancojam pavisam histēriskos rikšos, pēc tam soļos un tā līdz brīdim kamēr Voltērs atkal pazūd zirga būtības dziļākajos slāņos. uz mājām atkal jāju ar pavisam mierīgu un paklausīgu Radīti.

kad esam noseglojušies man zvana pāris paziņu kompānija. gribot atbraukt apstīties zirdziņus. tā kā ir aizdomas, ka vismaz kāds jau noteikti gribēs pavizināties, negribas zirgu laist aplokā, lai nenodubļojas atkal (kad paņēmu tad bija nenormāla, tikko kā novārtījusies dubļu pika). ko darīt kamēr paziņas atbrauks? jāmēģina paspēlēties. fiksi izņemam visu ko zinam - zirgs ļoooti centīgs un atsaucīgs. uzmanīgs arī. vienīgi ar riņķa spēli kaukas negāja tā kā vajag, bet īsti nesapratu kur ir vaina, tāpēc kauko puslīdz jēdzīgu izmuļļāju, lai beigtu uz pozitīvas nots un tad jau arī manīju paziņu auto tuvojamies. cilvēki 4 gab - trīs meitenes un viens vīrišķis. visi tādi - vīiiii, kvīiiiii, ziiiiiirdziņš, baaaail, aaaaa. pielabinājās Radim ar veselu kārumu maisu un beigās visi sadūšojās pa kādam aplītim apvizināties. visiem patika, visi sajūsmā. teica, ka nebraukšot prom, kamēr neredzēšot kā es jāju. uzkāpu, pacēlu gabaliņu rikšos, viss okej. pamēģināju lēkšus un sajutu, ka Voltērs nekur diezko tālu nemaz ar nav aizgājis.
nedzirdēju nevienu klepu. labprāt atkal ēd saulespuķu spraukumus.
ta vēl gada pēdējai dienai atbilstoša piezīme priekš sevis - kopš februāra mans zirdziņu hobijs ir paņēmis no maka 1158.21 Ls (es kā reiz tieši no februāra pirmo reizi mūžā sāku pierakstīt izdevumus un ieviesu zirgam atsevišķu ailīti). tas ietver zirga uzturēšanu, veselības aprūpi, inventāru, apģērbu un treniņus, bet neietver paša zirga pirkšanas izmaksas. benzīns ar, protams, nav tur iekšā.

LAIMĪGU JAUNO GADU!!!