2011
30. aprīlis
pirmo reizi braucu pie stūres mašīnā atrodoties viena pati (sune neskaitās). tā neko, tik atpakaļceļā, jau braucot pāri HESam mani pirmo reizi apstādināja policija. izrādās nebiju ieslēgusi gaismas. pasmējās par manām 3 dienas vecajām tiesībām un izrakstīja brīdinājumu.
Radiks jau no paša sākuma liekas tāds sapīcis un kautkur dziļi sevī iekšā. pat pa ceļam piedāvātās burkānripiņas neņem. ij galvu nepagriež. izjādei gan nekāda vaina - mežā smuki, lapsiņu redzējām un bērziem tik foršas tās mazās lapiņas saplaukušas.
lēkši gan sanāk pavisam jocīgi - sākumā ejam aiz V., bet tas Radjam par lēnu. izlienam priekšpusē un tad ir tā - paceļu lēkšos, pirmos pāris tempus zirgs aiziet ātri un priecīgi, bet tad pavisam strauji nomet tempu un pāriet rikšos. biju tik izbrīnīta, ka sākumā pat neattapu piesūtīt un sanāca ritīgi izmaisīties R. un V. pa kājām. tā arī nesapratu, kas zvēram uznācis. parasti viņam ļoti patīk lēkšot un iepriekš nekad tā nav darījis. nelikās arī ka tas būtu slinkumpēc vai ka kautkāda fiziska vaina būtu. nu nez.
atnākam atpakaļ - Līga laukumā ņemas par pastāvīgajiem klientiem un sauc, lai mēs ar Radju ar nākam paspēlēties. man 2x nav jāsaka, jo ļoti gribas beidzot sākt tais spēlēs, enerģijās un smalkajās attiecību lietās ierubīties, bet tā kā esmu ļoti nepārliecināta, ta ļoti vajag asistenci un komentārus. sākumā mēģinam iešanu blakus, it kā sanāk, bet konstatējam, ka Radiks vispār neklausās enerģijā, bet to dara mehāniski. līdz ar to, tiklīdz sākam kustēties ātrāk, nekas vairs nesanāk. tad Līga iesaka pamēģināt vienu tādu mediatīvu vingrinājumu 2 variācijās. 1) kāpties atpakaļ un lai zirgs nāk ta ka virsū. skatīties viņam pierē un domāt labas domas. teorētiski šito vajadzētu brīvībā, bet Radiks ir tik nepārliecināts, ka bez striķa nesanāk; 2) ar vienu roku turēties pie apaušiem, ar otru apķerties ap kaklu un iet zirgam blakus. vienīgais, kas jādara - jākustas uz priekšu. virziens ir zirga darīšana. jāmēģina apklusināt savas domas un būt tikai priekš zirga. ar mieru, mīlestību un elpošanu.
kaukas mums tur brīžam arī sanāk. liekas, ka Radiks grib iesaistīties, bet jūtas šausmīgi nepārliecināts un sabijies, turklāt īsti neprot izrādīt savas emocijas uz ārpusi. un no viņa nāk tāda diezgan pasmaga skumju straume. nujā, šķiet ka viņš ir tādā kā būrītī ielicies iekšā, viens pats, noslēdzies un tur skumst. es gan skumjas no viņa esmu arī citkārt sajutusi.
kad vakarā stāstu dzīvesbiedram par saviem zirgdienas piedzīvojumiem/pārdzīvojumiem, viņš ar saka, ka cik nu viņš to zirgu redzējis un saticis, viņam viņš liekoties skumjš un iemūrējies.
30. aprīlis
pirmo reizi braucu pie stūres mašīnā atrodoties viena pati (sune neskaitās). tā neko, tik atpakaļceļā, jau braucot pāri HESam mani pirmo reizi apstādināja policija. izrādās nebiju ieslēgusi gaismas. pasmējās par manām 3 dienas vecajām tiesībām un izrakstīja brīdinājumu.
Radiks jau no paša sākuma liekas tāds sapīcis un kautkur dziļi sevī iekšā. pat pa ceļam piedāvātās burkānripiņas neņem. ij galvu nepagriež. izjādei gan nekāda vaina - mežā smuki, lapsiņu redzējām un bērziem tik foršas tās mazās lapiņas saplaukušas.
lēkši gan sanāk pavisam jocīgi - sākumā ejam aiz V., bet tas Radjam par lēnu. izlienam priekšpusē un tad ir tā - paceļu lēkšos, pirmos pāris tempus zirgs aiziet ātri un priecīgi, bet tad pavisam strauji nomet tempu un pāriet rikšos. biju tik izbrīnīta, ka sākumā pat neattapu piesūtīt un sanāca ritīgi izmaisīties R. un V. pa kājām. tā arī nesapratu, kas zvēram uznācis. parasti viņam ļoti patīk lēkšot un iepriekš nekad tā nav darījis. nelikās arī ka tas būtu slinkumpēc vai ka kautkāda fiziska vaina būtu. nu nez.
atnākam atpakaļ - Līga laukumā ņemas par pastāvīgajiem klientiem un sauc, lai mēs ar Radju ar nākam paspēlēties. man 2x nav jāsaka, jo ļoti gribas beidzot sākt tais spēlēs, enerģijās un smalkajās attiecību lietās ierubīties, bet tā kā esmu ļoti nepārliecināta, ta ļoti vajag asistenci un komentārus. sākumā mēģinam iešanu blakus, it kā sanāk, bet konstatējam, ka Radiks vispār neklausās enerģijā, bet to dara mehāniski. līdz ar to, tiklīdz sākam kustēties ātrāk, nekas vairs nesanāk. tad Līga iesaka pamēģināt vienu tādu mediatīvu vingrinājumu 2 variācijās. 1) kāpties atpakaļ un lai zirgs nāk ta ka virsū. skatīties viņam pierē un domāt labas domas. teorētiski šito vajadzētu brīvībā, bet Radiks ir tik nepārliecināts, ka bez striķa nesanāk; 2) ar vienu roku turēties pie apaušiem, ar otru apķerties ap kaklu un iet zirgam blakus. vienīgais, kas jādara - jākustas uz priekšu. virziens ir zirga darīšana. jāmēģina apklusināt savas domas un būt tikai priekš zirga. ar mieru, mīlestību un elpošanu.
kaukas mums tur brīžam arī sanāk. liekas, ka Radiks grib iesaistīties, bet jūtas šausmīgi nepārliecināts un sabijies, turklāt īsti neprot izrādīt savas emocijas uz ārpusi. un no viņa nāk tāda diezgan pasmaga skumju straume. nujā, šķiet ka viņš ir tādā kā būrītī ielicies iekšā, viens pats, noslēdzies un tur skumst. es gan skumjas no viņa esmu arī citkārt sajutusi.
kad vakarā stāstu dzīvesbiedram par saviem zirgdienas piedzīvojumiem/pārdzīvojumiem, viņš ar saka, ka cik nu viņš to zirgu redzējis un saticis, viņam viņš liekoties skumjš un iemūrējies.
Komentāri
Ierakstīt komentāru