2011
26. septembrisšodien atkal slinkā diena. Radis dabūja savu spraukumu+eļļa+ābolu spaini un gājām laukumā paspēlēties. neko daudz nedarījām - atkārtojām tos burbuļus, lāzerspēli un galvas noliekšanu pēc uzsitiena pa vēderu. parasto riņķa spēli arī. man bija grūti koncentrēties, bet zirgs visu darīja labi, tikai ar nelielu, bet pamanāmu nobīdi laikā. domāju, ka nu nav aršanas, ta nav. aizgājām pastaigāties pa mežu. cik nu iepriekš esam gājuši, Radis parasti ļoti priecīgi šķin iekšā visādus zarus vai rokas pa sūnām. bet šodien nekā - ārkārtīgi pieklājīgi nāk man blakus. ja apstājos, arī apstājas, bet neko neēd. tikai stāv un skatās uz mani. nu, kad arī ar šito nav nekādas īstas aršanas, ta ejam atpakaļ. pa ceļam Radis nomīž no miskates - tā ir ritīgi piekrāmēta ar visko, tā ka vāks vaļā. Radis šņāc un bolās. ejam pētīt, bet tieši tai brīdī atbrauc miskastes mašīna, tāpēc mums desentizēšanās jāatstāj citai reizei.
jocīgi, bet zirgs visu laiku mierīgs. ne reizes nebļaun un īpaši nenervozē. nu par to, ka vienam pašam, bez bara, jāvazājas kaukur riņķī.
treniņš diezgan foršs. atkārtojām ārējo nostādni voltos. sākumā bij cītīgi visi stūri jāiziet ar ārējo nostādi un pēc tam katrā stūrī pa voltam. sākām mācīties pirueti ap priekškājām. kaut kas tizls un nenoteikts sanāca. uz vienu pusi labāk protams. galvenā problēma, ka nevaru savas rokas nolikt mierā - vēl nekas nav noticis un nav bijis jāsāk darīt, bet es jau kauko tur staipos un plātos. tāpēc bieži iznāca nevis kaukas pa piruetes tēmu, bet mirkroskopisks voltiņš ar izgāztu plecu. bet beigās vismaz sāku saprast kas un kā notiek/jādara.
rikšos sanāca paplašināšanās un saīsināšanās. nu nezinu cik bija labi, pēc kaukādiem tur labuma kritērijiem, bet man pašai bija brīnums par to, ka vispār sanāca. nu es nebiju gaidījusi, ka būs tik viegli. lēkšos zirgs ar netesās, gāja diezgan jauki un mierīgi. pavadas bišķi stiepj ārā no rokām, bet jau mazāk. nu katrā ziņā bija daudz vieglāk, nekā iepriekš.

Komentāri
Ierakstīt komentāru