2011
21. septembrisno rīta sarunāta spēļu nodarbība ar Līgu. darbošanās gan no paredzētās stundas izstiepjas uz kādām stundām trim, kurās Līga iesaistās periodiski, bet brīžam man asistē D. + pa vidu Radis dabū izēst saulespuķu spraukumu spaini ar mārdažu eļļu, āboliem un burkāniem
darbošanās kopumā laba, Radis atkal tāds jauks un atsaucīgs. mēģinājām riņķa spēli, sanāca normāli, tik Radis katrā aplī, kad nokļūst manā sejas pusē, cierē uz apstāšanos un nākšanu iekšā aplī. no vienas puses tas, protams, ir slikti, bet no otras atkal man pat prieks - ka viņš izdomājis, ka aplī iekšā blakus man būs jauki un varēs stāvēt, mīļoties un neko nedarīt. agrāk tak viņš mēģināja pretējā virzienā aizdoties.
pagājām blakus uz neērto pusi. zirgs atkal bišķi steidzās vai kavēja, bet bija labāk.
tad mēģinājām palocīties visādi, kaut kas sanāca, kaut kas nē (jo man liekas, es pati ne visai labi sapratu kas un kā jādara). katrā ziņā diezgan labi izdevās vingrinājums, kur ar koku jāpabiksta zirgam vēders un zirgam uz to jāatbild ar galvas nolaišanu.
vēl mēģinājām lāzera spēli - zirgs skrien pa riņķi un jāiedomājas, ka man no katra gurna iziet pa lāzeram, viens zirgam priekšā, otrs aizmugurē un ar šo lāzeru palīdzību jākontrolē zirga ātrums. pati biju par to ļoti izbrīnījusies, bet sanāca ļoti labi.
ā un lieta ar kuru strādājām visvairāk - burbuļi - grozīju zirgu uz visām pusēm un atkāpināju ar burbuļu palīdzību. un atkal - biju ļoti par to izbrīnījusies, bet tas ritīgi strādāja. beigās gan es noguru no to burbuļu iztēlošanās.
kas vēl, kas vēl - ā jā, desentizēšana. atcerējos par Radika periodiskajām plēvju histērijām. domāju jāpadarbojas ar to. paņēmu lielu brezentveida plēvi, bet zirgam bija pilnīgi vienalga. skatījās uz mani ar tādu - kas Tu domā es debīls esmu? kāpēc, lai es baidītos no plēves? - skatienu. es uzmetu to plēvi viņam mugurā, lai vējš par pačabināt un mēģinājām soļot, bet tas beidzās pavisam drīz, jo, es ārkārīgi atvainojos par izteicienu, viņš to plēvi piedirsa. nu viņa tāda gara bija un vilkās aizmgurē līdzi.
tad es atnesu no būdas tādu puslūzušu lietussargu un padarbojos ar to. visvairāk Radi uztrauca atvērta lietussarga pacelšana virs viņa galvas. drošvien vēl kādreiz būs jāpadarbojas ar to, moš arī jāšus.
pēc tam pievienojāmies soļu izjādei. jāju un priecājos cik Radis mierīgs palicis - agrāk ilgstoša jāšana soļos viņu uzvilka un padarīja nepacietīgu un nervozu. pēdējā laikā viš vairs neceļ nekādus iebildumus - ja jāsoļo, soļojam un viss forši.
izbridāmies atkal pa visādiem Līgas čūkslājiem, atradām vienu foršu šortkatu pa mežu, kur varētu iestaigāt normālāku taciņu. ta ceļā uz mājām, pie nolauztās egles pagrieziena Līga nobļāvās - ejat jūs taisni un aizmetās ar Fantu lēkšos pa kreisi. mums ar gribējās, tāpēc aizmetāmies mēs ar Radi viņām līdzi. pēc tam iegājām vēl laukumā parikšot/palēkšot - nu pāris minūtes, pāris profilaktiski volti. sākumā mēģināja lēkšos desot, bet kautkā (pati īsti nesapratu ko izdarīju), bet dabūju smuku un mierīgu darba lēksi un daļa no voltiem ar sanāca diezgan labi. vismaz pa manai saprašanai. vienīgi, ja pēc forša volta sāk Radi slavēt, ta viņš uzreiz domā, ka ja jau slavē, ta viņš savu ir izdarījis un nomet ātrumu un vai nu apstājas vai pāriet soļos.
laukuma vidū ļoti vilinošs stāvēja šķērslītis, izdomāju ka vienreiz jāpāriet, bet griežot virsū pazaudēju kāpsli, tad sagriezu par daudz uz vienu pusi, tad uz otru un beigās Radis ar šitādu sejasizteiksmi pārsvempās slīpi pāri. Līga no malas bļāva, lai izejam vēlreiz un normāli, bet man vispār nāca smiekli, neko nesapratu, tāpēc šitajā reizē Radis vispār aizgāja slīpi garām. pēc tam saņēmos un pārgājām vēl 2x kaut cik normāli pāri. pēc tam ar metām mieru
p.s. ā jā, vēl bij smieklīgi, ka pāris reizes uz neilgu brīdi viņu atstāju laukumā savā vaļā klimstam. nu kad gāju pēc plēves un pēc tam pēc lietussarga. es eju, a šis man klusi velkas aiz muguras līdzi. tiklīdz pagriežu galvu uz atpakaļu, tā apstājas un izliekas, ka viņš tur vienkārši stāv. kā neskatos, tā dzirdu - atkal nāk. un vienā no reizēm, kad nācu atpakaļ viņš bubināja. tāda silta sajūta no tā radās.

Komentāri
Ierakstīt komentāru