2015/aprīlis - zobi

2011

13. oktobris

zirdziņš laikam nolēmis kārtīgi mani pārbaudīt.
šodien atbrauca līdzi draudzene. plāns bija sekojošs - pievienoties soļu nomai, kuru pārmaiņas pēc arī pati Līga taisījās pavadīt jāšus. gala rezultāts gan sanāca pavisam savādāks.
atvedām zirgus, gaidījām klientus, tie bija kauko sajaukuši ar laikiem un izrādījās, ka būs vairāk nekā stundu vēlāk. zirgi pa tam stāvēja - gaidīja. vienā brīdī redzu, ka Radis trīc un dreb - auksti šamam. izlijis, izmircis. lietus ik pēc 10 min gāza. domāju - kamēr tie klienti nebrauc, mēģināšu šo pakordot, lai pasildās. mhm, kā pacēlu rikšos tā sāka ritīgi klibot ar kreiso priekškāju. nu tā, ka ritīgi. atnāca Līga apstījās - neko īpašu neatrada, tā ka cerams ka tikai abscess.
tā kā zirdziņš turpināja trīcēt un drebēt, bet ar kustībām sasildāms nebija, tad nācās apsegt šo ar segu. bet tā kā ik pēc pāris minūtēm gāza, ta vajadzēja mēģināt šo nojumē turēt. ieliku tur sieniņu, nē, tas viņam neder, vajag obligāti no barotavas ēst, lai sega dabū no ārpuses ar izmirkt. Līga aizgāja ar abiem klientiem un manu draudzeni pie rokas mežā, atstāja mums Roi kompānijā. ta tā stundiņa mums jautri gāja - es mēģinu kauko darīt (piemēram, sataisīt zirdziņam paikas spaini vai novākt sūdus), bet kā sāk stiprāk līt, tā skrienu un velku zirdziņu nojumē. zirdziņam nojumē nepatīk, zirdziņš grib pie barotavas, kur viņš taisīja sienā jocīgus caurumus un līda līdz ausīm viņos iekšā. neko jau nerāvās un negrūstījās, bet visādi lika manīt, ka nojumē ar mani stāvēt viņam konkrēti riebjas un garlaiko. izņēmums bija tikai spaiņa izrīšanas laiks.
kad šie atnāca atpakaļ, ņēmu segu nost un visus reizē vedām ganos. ta redzami kliboja arī soļos. palaidu ganos. izskatījās diezgan nu tā, bet nu netrīcēja vismaz
šodien ar beidzās homeopātijas kurss. vienu reizi noklepojās manā klātbūtnē.
man pašai nu tā - baigi biju sacerējusies uz pajāšanu un to, ka Radim viss beidzot varētu būt okej, bet nekā - tikai jauni uztraukumi. un par ko viņam salst? nevienam citam pat prātā nenāca salt.

I. bija paskatījusies kāju: "Labajai priekškājai uzrakās ņe to atspiedums, ņe to svaigs abscess blakus bāram, a kreisajai vecs un jau melns caurums kvateros pa balto līniju. Soļos nekādu klibumu nerādīja, rikšos es neiedomājos paprasīt. Bet nu aktīvs un žiperīgs izskatījās, ak jau ka ir labi."

18. oktobris

biju sacerējusies beidzot pajāt, bet Līga teica, ka Radis vakar esot nodevis ritīgu klepus lēkmi, tāpēc šo domu atmetu. aiznesu zirdziņiem burkānus un savācu Radi. likās tāds nu ļooooti enerģisks un dzīvelīgs. nu tāds, ka liekas ka enerģija jau plūst pāri malām un robežojas ar lieku tramīgumu aiz neko darīt. šis par brīnumu neiebilda, ka atrāvu šo no burkāniem, bet laikam jau saprata, ka šo gaida kas labāks.
pamatēdienkartei šodien bij pievienotas redīslapas, kliņģerītes, seleriju lapas un varbūt vēl kas. izskatās, ka viņam tos spraukumus tik ļoti neprasās, jo jau vairākas reizes pēc kārtas ir tā, ka šis noēd visu, kas pa virsu, iešķin bišķi spraukumus, bet kādu vismaz trešdaļu atstāj. mārdadžu eļļa viņam laikam gan garšo, jo šodien aizmirsu viņu pieliet spraukumiem, bet uzlēju visam pa virsu un šis noēda bez nekādiem iebildumiem.
skatījos kā zirdziņš badīgi tukšo spaini un domāju, ka šis noteikti būs jau paspējis izdomāt, ka īpašnieka maiņa nozīmē to, ka vispār nekas nav jādara un vienīgais, kas no viņa tiek prasīts ir kārtīgi izēst šķīvīti. un kad sākšu atkal kauko prasīt, tad uzmetīs lūpu un nedarīs. kad šis bija saēdies un izmīļots, aizgājām līdz laukumam, gribēju paskatīties vai vēl klibo. pacēlu rikšos uz katru pusi vienu aplīti - uz vienu neredzēju vispār, uz otru varbūt nedaudz, nedaudz piekliboja. bet ļoti nedaudz. man gan tā acs nav vēl diezko uztrenēta. un tad zirdziņš mani ļoti pārsteidza - domāju, ja jau esam te laukumā, paprasīšu kauko no spēlēm. es tāda lēna, mierīga, nekoncentrējusies un praktiski vispār bez enerģijas - mēģinu vadības spēlē pagrozīt dibenu un atkāpināt - zirgs kā spridzeklis, visu dara no pusvārda un histēriskā ātrumā. nu tā it kā es būtu uzlikusi nenormālu enerģiju un milzu burbuli. man seja šitāda paprasu vēl tur kko - galvas nolaišanu no piesitiena pa vēderu - izpilda momentāli, flekcijas uz sāniem - momentāli. un visu tā bezmaz trīcēdams un drebēdams un uz vietas nevarēdams nostāvēt. es ļoti samulsu, nesapratu ko ar tādu spridzekli lai iesāku un vedu atpakaļ uz ganiem (klepoja pa ceļam ). bet nu izskatās, ka zirdziņš tomēr negrib dzīvot tikai ēzdams kārumu spaiņus un pavisam neko nedarīdams.

zvanīju Jurim par to nepārejošo klepu, bet šis teica, ka viņam roka esot dibenā, lai piezvanot pēc pieciem.
un vetārsts reizi nedēļā laikam kļuvis par normu - pirms diunedēļ Radis, pag.ned. Radža, šodien kaķene Trīne. bišķi jau sāk tā kā apnikt.