2011
11. novembrisšitas rīts bija tik pārdabiski skaists, ka braucu un teicu paldies Radim, ka man viņš ir. ja nebūtu, nekur nebrauktu un neko no tā visa neredzētu. trīs skaistākie skati:
*) braucu pāri hesam. abās pusēs biezumbieza migla. to, ka tur kaut kur ir Daugava vispār nevarēja redzēt, pat nojaust ne. bet no augšas ļoti spocīgi tam visam cauri spīd saule. un pats ceļš no miglas tīrs. tāds kā tunelis starp miglas sienām;
*) pie apļa, kur nobrauc no hesa - latvāņu lauks un viņi visi tā cēli un vareni vizuļo sarmas aptamborēti;
*) smilgota pļava. tik trausls viss. katra smildziņa, katrs zirnekļtīkliņš ar mirdzošiem dimantiņiem uzmanīgi apkarināts.
biju domājusi padarīt to, ko vakar nepadarīju - t.i. paņemties pa laukumu. bet baigi grūti gāja - man pēc tās vakardienas ritīgi kāju muskuļi sāp. neko nevaru. ne manēžas rikšos nosēdēt, ne atviegloties bez kāpšļiem, ne lēkšus izsēdēt. zirgs tāds diezgan jauks, mierīgs un sadarbīgs. vakarvakarā aiz neko darīt biju pastījusies vecos treniņu video un atcerējusies par visādām diemžēl piemirstām lietām- nu tur iekšējo kāju utt. šodien ta mēģināju likt lietā - sanāca diezgan labi. palīdzēja. tomēr labi, ka ir tādi video, ko pastīties.
nosalt gan atkal nosalu - par spīti siltajiem zābakiem, kāju pirksti nejūtīgi. roku arī. baigi lēni es atklimatizējos. vislaik liekas, ka tas aukstums tāda drīz pārejoša parādība un, ka tikai drusku jāpaciešas un varēs atkal vilkt normālu un kustības netraucējošu drēbju daudzumu.
Radis no siena maisiem ēd normāli. viņam viens īpaši iemīļots, pie kura arī pārsvarā tusē.
bet kas attiecas uz lietus apdegumu - ir jau labāk. izteikti kreveļainais areāls ir krietni samazinājies un tas, kas atlicis arī tā sausi nāk nost. diez vai pateicoties sausajam laikam, vai tomēr etiķim, eļļai un tējai. varbūt visiem kopā.
7dien būs treniņš. es vispār neatceros kad pēdējo reizi mums bija tāds. septembra vidū? kad būs laiks jāpašķirsta dg uz atpakaļu un jāpalasa. man jau tagad bišķi bail un kauns arī - nekas nav darīts, neko nemākam, viss aizmirsies.
urā, beidzot treniņš. ļoooti foršs un produktīvs. zirgs foršs - mierīgs un sadarbīgs. tiesa gan ne visai entuziastisks, bet tas šoreiz bija labi - man vismaz bija laiks domāt.
lielāko daļu treniņa darbojāmies ar vingrinājumu, kas attāli līdzīgs naturāļu jautājumu kastei (tā tak to sauca, ne?). jājām astotniekos ap divām riepām, starp kurām nolikta kārtiņa. kārtiņa bija jāšķērso visādos veidos - aktīvos rikšos, jāpārved soļos, jāapstājas tieši virs kārtiņas. baigi interesanti bija. Radis protams mēģināja haltūrēt un piedāvāt to pašu, kas tika prasīts iepriekšējā riņķī. jā šitas bija ļoti foršs vingrinājums.
darbojos arī pie bremzēšanas ar augumu, lai tiktu vaļā no ieraduma vispirms bremzēt ar rokām un tad parējo - analoģija ar smagas pannas celšanu. uz beigām jau sāka sanākt tīri tā neko.
ar lēkšiem gan gāja drausmīgi. es jau pirms tam pasūdzējos Gitai, ka galīgi vairs nemāku lēkšus izsēdēt, bet viņa man vēl sastāstīja viskauko jaunu klāt un beigās es pa tiem segliem ta ka želeja bļurbēju. ja agrāk viņa man lēkšos lika skaitīt viens, viens, viens, ta tagad bij jāskaita viens, div, trīs un attiecīgi arī ar gurniem, ķermeni jādara nevis viena liela kustība, bet trīs kustību ķēde. sākumā cenšoties tajā iedziļināties krietni pārcentos un žļorbājos kā bez mugurkaula. tiku paņemta kordā un mēģināju mierīgāk, bet viss jau bija sajucis, turklāt Radis slinkoja un negribēja uzturēt vienmērīgu tempu. ta lēkšoja četrtaktu lēksī, ta divtaktu, ta pārgāja kapājošos rikšos utt.
beigās man kājas jau bij galīgi pagalam un pati putās.
http://www.youtube.com/watch?v=p7R12MmqRSQ
kad atbraucu, izkāpu no mašīnas un bļāvu - čau Radi, šis nāca pretī BUBINĀDAMS! jēēē, šī laikam trešā reize, kad viņš man tā. toties šodien bija arī pirmā reize, kad viņš man ganos īsti nedevās rokās. zirgi bij notinušies uz leju, gājām pakaļ un tad izcēlās nelielas masu nekārtības - Ariks iznira cauri vārtiem, kas atdala vasaras aploku no ziemas, viņam sekoja Radis neveikli pārraujot apakšējo lenti un viņam visi pārējie. nuvo un ta visi apņēmīgi tipināja arvien tālāk ganos, ik pa laikam laidās lēkšos, mētāja pakaļas, krita zemē un vārtījās. visi tādi priecīgi un aušīgi. es vilkos no pakaļas, bet kā pievelkos klāt un gribu jau gūstīt zirgu - šis tāds - ā nu forši, ka Tu te esi, bet es tagad esmu bišķi aizņemts un aiziet visi atkal tālāk. pie Mežsētām noķēru un tad gan gods, kam gods (zirgam gods ) nāca ārkārtīgi pieklājīgi blakus. šņāca un krāca gan, bet rauties nekur nemēģināja.
atnācām atpakaļ, iegāju laukumā. mēģināju palēkšot kā Gita pagājšreiz mācīja. drusku sanāca, bet man kaukas ar tām kājām pēdējā laikā - nenormāli ātri sāk neturēt. zirgs tikko tik kā bija pamodies, piedāvāju beigās L. šo bišķi izmēģināt. viņa piekrita un bija pilnīgā sajūsmā - cik viņš foršs un cik viņš enerģisks un cik viegli jājams un atsaucīgs. Radis gan izskatījās mazliet samulsis, bet tiešām uzvedās ārkārtīgi labi.
Komentāri
Ierakstīt komentāru